''LABS SĀKUMS IR JAU PUSE PADARĪTA DARBA''

 /PLATONS - ARISTOKLS/

Platons bija Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visietekmīgākajiem domātājiem, kurš licis pamatus Rietumu filozofijai un zinātnei.Platona īstais vārds bija Aristokls. Dzimis 427. vai 428. gadā p. m. ē., 21. maijā.

Iesauku "Platons" (Πλάτων - "platais") viņš ieguva skolā sava lielā auguma un plato plecu dēļ. Studēja filosofiju pie Kratila, bet 408. gadā p.m.ē. iepazinās ar Sokratu un kļuva par viņa skolnieku. Iepazinās arī ar pītagoriešu, Parmenida, Hērakleita u.c. mācībām. 399. gadā p.m.ē. pēc Sokrata nāves apceļoja lielākās helēņu polisas, tad devās uz Ēģipti, Palestīnu, Babiloniju.Platona filozofiskā pasaule ir duāla, divdaļīga - lietu un ideju. Lietas pastāv subjektīvi - katram viena un tā pati lieta var šķist dažāda -, bet idejas ir kaut kas nemainīgs. Ar maņu orgāniem uztveram lietas, ar prātu domājam idejas. Ideja ir pirmtēls, kas stāv aiz katras lietas. Lietu pasaule ir otršķirīga, atkarīga no ideju pasaules.Cilvēks ir ierobežots savā ķermenī, redz tikai patiesības atspulgu. Ierobežotības apziņa dzen cilvēku izzināt, censties saprast, bet vispirms sava ierobežotība ir jāapzinās. Platons uzskata, ka dvēsele sastāv no trim daļām - prāts, griba un iekāre. Prāts cilvēku paceļ, saista ar sākotnējo ideju, pateicoties tam, cilvēks atceras. Prātam pretēja ir iekāre, ķermeniskais pretrunā ar prātu. Pa vidu atrodas griba, no tās atkarīgs, vai cilvēks noslieksies uz prāta vai iekāres daļu.